Publicēts pētījumu rezultātu apkopojums par būvkonstrukciju energoefektivitāti un ilgtspēju Latvijas klimatā (Latvijas Universitāte, A. Jakoviča zin. red., 326 lpp.)

Vai ēku energoauditotoram jābūt gaišreģim? Būvkonstrukciju mitrums, masivitāte un telpu ventilācija – kā šie faktori ietekmē energopatēriņu un termisko komfortu telpās? Varbūt arī pats varu saprast būtisko, kā novērtēt iespējas taupīt enerģiju un naudu ēkā, kurā dzīvoju?

Atbildes uz šiem un daudziem citiem ar būvju energopatēriņu, būvkonstrukciju ilgtspēju un apstākļiem telpās saistītiem jautājumiem sniedz grāmatā "Būvkonstrukciju energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā" apkopotie Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā A. Jakoviča vadībā veikto pētījumu rezultāti.

Grāmatas sākuma daļa iepazīstina ar daudzveidīgajām instrumentālajām metodēm, kas nepieciešamas kvalitatīva audita veikšanai un veido pamatu energoefektivitātes aprēķinam. Līdztekus labi zināmajai termogrāfijai un blīvējuma testēšanai, nozīmīga ir arī būvkonstrukciju faktiskās siltuma caurlaidības, ēku gaisa apmaiņas un solārā starojuma caurlaidības noteikšana. Atbalstu neskaidrās situācijās var sniegt arī materiālu siltuma vadītspējas un gatavo būvkonstrukciju siltuma caurlaidības standartizēti mērījumi laboratorijas apstākļos. Visas šīs grāmatā raksturotās mērījumu iespējas Latvijā ir pieejamas.

Lai salīdzinātu dažādu norobežojošo konstrukciju no keramiskajiem blokiem, gāzbetona, koka un siltuma izolācijas paneļiem īpašības ilgtermiņā Latvijas klimatā grāmatas turpinājumā aprakstīti izveidotie testēšanas stendi, kurus visi interesenti var apskatīt LU Botāniskajā dārzā. Stendos darbojas automatizēta daudzveidīgo siltumtehnisko parametru monitoringa sistēma, kas ļauj analizēt gan energopatēriņu, gan termiskā komforta apstākļus telpās dažādos stendu ekspluatācijas režīmos (telpas kondicionējot, tikai ventilējot un tml.) gan ziemā, gan vasarā.

Grāmatas nobeiguma daļā atspoguļoti pirmā stendu ekspluatācijas gada pēc to izbūves rezultāti. Tie parāda, ka, neraugoties uz vienādu projektēto patēriņu, būvkonstrukciju īpašības, būvju faktiskais energopatēriņš un apstākļi telpās būtiski atšķiras. Ļoti nozīmīga loma te ir tieši mitrumam, kas var radīt riskus arī būvkonstrukciju ilgtspējai – šie aspekti grāmatā atspoguļoti izmantojot arī veiktās skaitliskās modelēšanas rezultātus. Detalizēta informācija par to atrodama arī interneta vietnē www.eem.lv.

Visbeidzot grāmatā aprakstīta arī vienīgā interneta vidē bāzētā ēku energoefektivitātes aprēķina programma HeatMod (www.heatmod.lv), kas nodrošina aprēķinu atbilstoši Latvijā noteiktajai metodei un spēkā esošajiem normatīviem, tai skaitā sertifikācija ģenerāciju ar ēku energoefektivitātes klasēm.

29. janvārī LU 72. zinātniskās konferences sekcijas sēdē "Ēku siltumfizika, energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā" klātesošie vairāk nekā 80 dalībnieki 13 referātos tika iepazīstināti ar LU Botāniskajā dārzā izveidotajos testēšanas stendos veiktā monitoringa pirmā gada datu analīzes rezultātiem un poligonā iegūtajām jaunākajām atziņām par būkonstruktīvo risinājumu izvēli zema energopatēriņa ēkām un to ilgtspēju. Šo pētījumu realizēja Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija.

Lai pārbaudītu Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotus būvkonstruktīvos risinājumus, kas galvenokārt veidoti no vietējām izejvielām un ļauj nodrošināt būvju ilgtspēju un termisko komfortu ar nelielu energopatēriņu, tiek veikti vispusīgi mērījumi un modelēšana piecām ēkām, kas izbūvētas no būtiski atšķirīgām konstrukcijām. Pētījums ir unikāls, jo šāda veida salīdzinošā ilgtermiņa analīze Latvijas klimatā līdz šim nav veikta. Ar pirmajām atziņām LU pētnieki iepazīstināja jau pagājušā gada nogalē izstādē "Vide un enerģija", kā arī semināros nozares profesionāļiem. Tagad ir iegūti rezultāti arī par pirmajiem četriem apkures sezonas mēnešiem.

Visas modeļēkas novietotas vienādos apstākļos un ir vienāda izmēra, ar vienādiem logiem, durvīm un pārsegumiem. Šajās ēkās apkuri, dzesēšanu un ventilāciju nodrošina inovatīvi gaisa siltumsūkņi. Energoefektivitātes, termiskā komforta un konstrukciju ilgtspējas monitoringu paredzēts turpināt vismaz vēl trīs gadus - šo iespēju nodrošina pagājušā gada nogalē uzsāktais ESF līdzfinansētais pētījumu projekts "Latvijas klimatam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai piemērotu ilgtspējīgu un sistēmisku risinājumu izstrāde gandrīz nulles patēriņa ēkām". Tas ļaus turpināt analizēt gan pārejas procesu ietekmi uz energoefektivitāti un termoklimatiskajiem apstākļiem telpās, gan arī izvērtēt Latvijas klimatam raksturīgo izteikto temperatūras svārstību un augstā gaisa mitruma ietekmi uz konstrukciju ilgtspēju un energoefektivitāti. Ne mazāk nozīmīga vieta turpmākajā pētījumā atvēlēta komforta apstākļu analīzei telpās un mikrobioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma izvērtējumam reālos ēku ekspluatācijas apstākļos.

Jau pašreizējie rezultāti ļauj raksturot plaši izplatītos mītus par konstrukciju "elpošanu", tā saucamajiem "eko" materiāliem un izvērtēt masivitātes ietekmi. Tai pat laikā tie parāda, cik izšķiroša ir mitruma loma un godprātīga ražotāju attieksme, uzdodot savas produkcijas raksturlielumus un kā tas ietekmē iedzīvotāju "maciņus".

2013.g. nogalē pabeigtais apjomīgais līdzšinējais pētījums, ko līdzfinansēja ERAF projekts "ES energoefektivitātes un optimāla telpu mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās modelēšanas metodi", tika veikts, lai sekmētu EP Direktīvas 2010/31/ES par energoefektivitāti ieviešanu Latvijā. Tā paredz no 2020. gada nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību ES.

Prezentācijas:

 A. Jakovičs. Ēku būvkonstrukciju un sistēmu testēšana Latvijas klimatā.

 A. Jakovičs, A. Ozoliņš. Energopatēriņa analīze pirmā gada laikā pēc ēku izbūves - mitruma un masivitātes ietekme.

 S. Gendelis, A. Jakovičs. Būvkonstrukciju siltuma caurlaidības un blīvējuma izmaiņas ekspluatācijas laikā.

 A. Nitijevskis, V. Kevišs. Daudzveidīgu ēku standartizētas blīvējuma testēšanas pieredze Eiropā un Āzijā.

 I. Apine. Telpu mikroflora.

 A. Ozoliņš, A. Jakovičs. Kondensācijas un sēnīšu augšanas risku analīze dažādās būvkonstrukcijās Latvijas klimatā.

 J. Ratnieks. Termiskā komforta apstākļu telpā, izmantojot „gaiss – gaiss” siltumsūkni, analīze.

 L. Orola. Telpu gaisa kvalitāte un tās noteikšanas metodes.

 I. Dimdiņa. Siltumsūkņu jaudas ietekme uz sasniedzamo efektivitāti auksta klimata apstākļos.

 A. Sipkevičs, A. Dancigs, L. Dancigs. Gaisa - ūdens siltumsūkņu efektivitātes eksperimentāls novērtējums Latvijas apstākļos.

 D. Bajāre, J. Kazjonovs. Fāžu maiņas materiālu izmantošana ēku mikroklimata uzlabošanā.

 J. Džeriņš, S. Gendelis, A. Jakovičs. Internetā bāzēta ēku energoefektivitātes aprēķina un energosertifikācijas programma HeatMod.

 U. Grunde, S. Gendelis, A. Jakovičs, I. Beinarts. Tīklā bāzēta reāla laika datu savākšanas sistēma energoefektivitātes un termiskā komforta monitoringam.

Fotogrāfijas no pasākuma: