Projekta mērķis ir, veicot kompleksu ilgtermiņa monitoringu 5 testēšanas stendos, kuru iekšpusē tiek uzturēti termiskā komforta apstākļi, pārbaudīt izstrādāto atšķirīgo ārējo norobežojošo konstrukciju risinājumu, kas galvenokārt veidoti no vietējām izejvielām, energoefektivitāti un ilgtspēju Latvijas klimatiskajos apstākļos. Analizējot iegūtos datus tiks novērtēta dažādu klimatisko faktoru ietekme (gan īstermiņā, gan vairāku gadu periodā) uz atšķirīgo būvkonstrukciju stāvokli, siltuma zudumiem caur tām un tiks izvērtēta siltumsūkņa efektivitāte apkures, dzesēšanas un ventilācijas nodrošināšanai, samazinot fosilo enerģijas avotu patēriņu.

Šāda, pirmo reizi Latvijā veiktā pētījuma zinātnisko novitāti nosaka iespējas izvērtēt faktisko energoefektivitāti mainīgos, Latvijai tipiskos meteoroloģiskajos apstākļos, salīdzinot ar vērtībām, kas iegūtas aprēķinos, izmantojot dažādus modeļtuvinājumus, tai skaitā atbilstoši Latvijā spēkā esošajai energoefektivitātes aprēķina metodei, kā arī detalizētāk ievērojot EN standartu nosacījumus. Liela praktiska nozīme pētījuma rezultātiem ir būvkonstruktīvo risinājumu pilnveidošanā, jaunu energoefektīvu konstrukciju izstrādē un popularizēšanā, kā arī rekomendāciju izstrādē Latvijas normatīvo aktu harmonizēšanai Eiropas Padomes direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektīvitāti kontekstā.

Eiropas Padomes Direktīva par ēku energoefektivitāti (2010/31/ES) nosaka pāreju uz „gandrīz nulles patēriņa” ēku būvniecību līdz 2020.g. un atjaunojamo energoresursu plašu izmantošanu. Ieviešot šo Direktīvu Latvijas normatīvajos dokumentos vēl jāfiksē precīza izpratne par nosacījumiem šādām ēkām, tomēr ir skaidrs, ka šo uzstādījumu nevar sasniegt tikai palielinot norobežojošo konstrukciju siltuma pretestību (siltumizolācijas biezumu) un nemeklējot jaunus risinājumus ēku tehniskajām sistēmām, t.sk., ventilācijai, apkurei un dzesēšanai. Maza energopatēriņa ēkās (≤50 kWh/m²) būtiski pieaug:

• siltuma tiltu,
• telpiskās orientācijas,
• solārā starojuma,
• apkures un ventilācijas regulēšanas,
• būvkonstrukciju mitruma stāvokļa,
• ar būvkonstrukciju termisko inerci saistīto pārejas procesu
• un citu laikā mainīgu faktoru loma.

Ir nepieciešama atjaunojamo resursu izmantošanas (t. sk. siltumsūkņu, saules bateriju) elastīga integrēšana ēku apkures/dzesēšanas sistēmās.

No otras puses – energoefektivitāte nedrīkst tikt sasniegta pasliktinot cilvēku dzīves apstākļus telpās, t.i., telpās ir maksimāli efektīvi jānodrošina A kategorijas termiskā komforta apstākļi. Tādējādi faktiskais energopatēriņš efektīvās ēkās var būtiski atšķirties no atbilstoši normatīvajiem dokumentiem prognozētā un energoefektivitātes sertifikātā uzdotā, jo vienkāršotā aprēķinā nepietiekami tiek ievērtēti iepriekš minētie specifiskie faktori un Latvijas faktisko klimatisko apstākļu ietekme. Latvijā līdz šim nav veikti kompleksi dažādu būvkonstrukciju energoefektivitātes un ilgtspējas pētījumi vienādos ekspluatācijas apstākļos ilgā laika periodā.

Tādējādi šī projekta mērķis ir sadarbībā ar būvniecības nozares partneriem praktiski pārbaudīt izstrādāto Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotu ārējo norobežojošo konstrukciju risinājumu kas galvenokārt veidoti no vietējām izejvielām (keramiskie bloki, putubetons, koks, finieris, fibrolīts, granulas, kokskaidu vate u.c.) energoefektivitāti un ilgtspēju, vienlaicīgi nodrošinot termiskā komforta apstākļus telpās. Neraugoties uz vienādu testēšanas stendu projektēto energopatēriņu sagaidāms, ka, ievērojot

• siltuma tiltus,
• termiskās inerces efektus,
• būvkonstrukciju mitruma izmaiņas,
• solārās enerģijas absorbciju,
• atšķirīgo konstrukcijas īpatnības,

Energopatēriņa uzskaite, temperatūru, mitruma, gaisa kustības ātrumu un citu būvfizikālo raksturlielumu monitorings gan stenda iekšpusē, gan būvkonstrukcijās, šo datu uzkrāšana un analīze veido pētījuma galveno saturu. Šāda veida salīdzinoši ilgtermiņa pētījumi dažādām būvkonstrukcijām Latvijas klimatiskajos apstākļos līdz šim nav veikti – šādā aspektā pētījums ir unikāls.

Iegūtie rezultāti ļaus novērtēt termiskās inerces, mitruma un citu iepriekš minēto faktoru patieso lomu vieglu, vidēji smagu un smagu būvju energoefektivitātē tipiskos Latvijas izteiktu diennakts temperatūras svārstību un augsta gaisa relatīvā mitruma apstākļos. Tie dos iespēju uzlabot esošos un izstrādāt jaunus būvkonstruktīvos risinājumus, kā arī rekomendēt tos plašai izmantošanai būvniecības praksē Latvijā. Lai sekmētu izpratni par energoefektivitāti un mūsdienīgiem būvkonstruktīvajiem risinājumiem par projekta atziņām un norisēm plaši tiks informēta sabiedrība.

Būvkonstrukciju siltuma caurlaidības un siltuma zudumu caur tām aprēķinam tiek izmantotas ražotāju deklarētās siltuma vadītspējas vērtības, ievedot noteiktos labojuma koeficientus, vai arī tiek izmantoti standartizētu laboratorijas mērījumu rezultāti stacionāros apstākļos (piem., termiskajā kamerā vai ar karstās plates iekārtu). Reālos ēku ekspluatācijas apstākļos, it īpaši mainoties āra gaisa mitrumam, svārstoties temperatūrām, iedarbojoties saules starojumam un nokrišņiem, būvkonstrukciju faktiskā siltuma caurlaidība atšķiras no aprēķinātajām vai laboratorijā noteiktajām vērtībām, bez tam to īpašības mainās laikā - īpaši strauji tās mainās pirmā gada laikā pēc ēkas uzcelšanas, bet arī vēlāk sagaidāmas būtiskas sezonālas svārstības. Var prognozēt, ka dažādiem būvkonstruktīvajiem risinājumiem šīs izmaiņas laikā un atšķirības no projektētajām vērtībām arī var būtiski atšķirties. Veidojot daudzslāņainas un kompozītas norobežojošās konstrukcijas no dažādiem materiāliem (piem., dobi keramiskie bloki vai koka statņu konstrukcija) būtiski var atšķirties arī termiskie tilti, kas veidojas dažādo būvkonstrukciju salaidumu vietās.

Lai nodrošinātu optimālus darba un dzīves apstākļus cilvēkiem, telpās būtu jāuztur A kategorijas termiskā komforta apstākļi (LVS EN 15251, LVS EN ISO 7730, LBN 231-03), tai skaitā ierobežojot temperatūras un mitruma svārstības ap vēlamo līmeni, novēršot starojuma temperatūras asimetriju, intensīvas konvektīvas gaisa plūsmas u.c. nelabvēlīgus faktorus. Lai to veiktu „ideāli”, ir nepieciešamas lielas kondicionēšanas (apkures un dzesēšanas) sistēmu jaudas rezerves, kas ir neracionāli no sistēmu izmantošanas efektivitātes viedokļa, un ātrdarbīgas regulēšanas iespējas. Šo rezerves jaudu nepieciešamību būtiski var ietekmēt izvēlētais norobežojošo konstrukciju risinājums, tā termiskā inerce, bet it īpaši caurspīdīgu elementu (logi, stiklotas virsmas) esamība ēkas ārējā čaulā. Tādējādi, izmantojot dažādus būvkonstruktīvos risinājumus, enerģijas patēriņš A kategorijas termiskā komforta nodrošināšanai var būtiski atšķirties un mainīties ekspluatācijas gaitā Latvijas klimatā pat tad, ja būvkonstrukciju sākotnēji projektētās siltuma caurlaidības vērtības un uzstādītās gaisa apmaiņas intensitātes ir vienādas.

Sagaidāms, ka mērķtiecīgi kombinējot dažādus materiālus ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām (siltuma vadītspēju, mitruma un gaisa caurlaidību, siltumietilpību u.c.), variējot to slāņu biezumu un izvietojumu vai veidojot no tiem kompozītas struktūras (piem., aizpildot makroskopiskos dobumus keramiskā blokā ar siltuma izolācijas materiālu, vai veidojot noteikta spektra mikroporozitāti) iepriekš minētās problēmas var sekmīgi atrisināt, t.i., sabalansēt maksimāli iespējamu termiskā komforta nosacījumu izpildi ar ierobežotu energopatēriņu, kas nepārsniedz atbilstoši standartam (LVS EN ISO 13790) aprēķinātās (prognozētās) vērtības.

Pētījuma realizācijai Latvijā poligona apstākļos pirmo reizi ir izveidoti 5 testēšanas stendi, kas ir aprīkoti ar pilnu monitoringa sistēmu datu savākšanai, uzkrāšanai un apstrādei.

Nedaudz līdzīgi pētījumi poligona apstākļos pagājušajā desmitgadē ir veikti Tamperes tehniskajā universitātē Somijā, bet tur izmantoto stendu būvkonstrukcijas izvēlētas pēc atšķirīgiem apsvērumiem, tie ir mazāki, bez logiem, kas būtiski atvieglo uzdoto apstākļu nodrošināšanu to iekšpusē. Atšķirībā no šajā projektā izmantotajiem gaisa siltumsūkņiem, kas samazina fosilās enerģijas patēriņu, tur tika izmantota elektriskā apkure. Bez tam šo pētījumu pirmdati nav pieejami padziļinātai mērķtiecīgai analīzei – pieejami tikai zinātniskajās publikācijās atspoguļotā partikulārā un pārskata informācija. Jānorāda, ka šo pētījumu rezultātu nozīmību mazina arī no Latvijas atšķirīgie klimatiskie apstākļi.

Cits piemērs - Lleidas tehniskajā universitātē Spānijā ir izveidots poligons ar testēšanas stendiem fāzu maiņas materiālu izmantošanas salīdzinošās efektivitātes pētījumiem. Šis uzstādījums būtiski atšķiras no piedāvātā pētījuma ar mērķi minimizēt dzesēšanai nepieciešamās jaudas karsta klimata apstākļos un arī tajā netiek ievērota tiešās solārās radiācijas caur stiklojumu būtiskā ietekme.

Tādējādi esošajā pētījumā netiek dublēti līdzšinējie pētījumi un veiktā provizoriskā analīze pamato šāda ilgtermiņa monitoringa lietderību, zinātnisko un praktisko vērtību Latvijas apstākļos.

Piedāvāto pētniecisko pieeju īsi raksturo sekojošais:

1. Būvkonstruktīvo risinājumu kvalitātes salīdzinošai raksturošanai tiek izmantots komplekss kritērijs, kas sevī ietver:

• faktiskā energopatēriņa reālos ekspluatācijas apstākļos novirzi no atbilstoši standartiem (LVS EN ISO 13790 u.c. saistītie standarti) aprēķinātā energopatēriņa;
• integrālo novirzi no A kategorijas termiskā komforta apstākļiem telpā atbilstoši izstrādātajai mērķa funkcijai.

2. Izmantojot būtiski atšķirīgus būvmateriālus (gāzbetona bloki, dažādi keramiskie termobloki, koks, fibrolīts, finieris, minerālā un kokskaidu vate, u.c. materiāli) ir izveidoti 7 dažādi ārējo norobežojošo konstrukciju (ārsienu un pārsegumu) varianti, kuru aprēķinātā siltuma caurlaidība ir vienāda – U≈0,16 W/m²K. Prioritāri tiek izvēlēti tādi būvmateriāli,

• kas ir izgatavoti no vietējām izejvielām,
• un/vai tiek ražoti Latvijā,
• un/vai tiek Latvijā plaši lietoti būvniecībā,
• atbilst augstām kvalitātes prasībām.

3. Šie atšķirīgie konstruktīvie risinājumi ir izstrādāti sadarbojoties ar atbilstošo būvmateriālu ražotājiem un/vai izplatītājiem, minimizējot iespējamos termiskos tiltus būvkonstrukciju salaidumos un mitruma uzkrāšanos būvkonstrukcijās, tādējādi nodrošinot atzītu mūsdienīgu būvtehnoloģiju ievērošanu mezglu risinājumos, t.sk., iebūvējot logus un durvis.

4. No izvēlētajām būvkonstrukcijām tiek izveidoti 5 testēšanas stendi (modeļēkas) ar iekšējiem izmēriem 3×3×3 m, visām modeļēkām ir vienādi logi, durvis, pārsegumi un apkures/dzesēšanas/ventilācijas sistēmas – gaisa siltumsūkņi, kā arī vienāda uzdota gaisa apmaiņas intensitāte (orientējoši n=0,6 1/h).

5. Visi stendi ir novietoti ārā vienādos apstākļos, t.sk., ar vienādu noēnojumu un telpisko orientāciju, LU Botāniskā dārza teritorijā.

6. Pēc stendu montāžas pabeigšanas un arī vairākkārt ekspluatācijas gaitā dažādos apstākļos tiek veiktas standartizētas to hermetizācijas, gaisa apmaiņas intensitātes un termogrāfiskās pārbaudes būvkonstruktīvo risinājumu ilgtspējas pārbaudei.

7. Visi stendi ir aprīkoti ar vienādām monitoringa sistēmām vienlaicīgu ilgtermiņa mērījumu veikšanai automātiskā režīmā, kas nodrošina šādu raksturlielumu noteikšanu:

• energopatēriņš apsildei, dzesēšanai un ventilācijai,
• gaisa temperatūras un mitrumi dažādās zonās,
• gaisa plūsmu ātrumi,
• temperatūras un mitrumi dažādās vietās būvkonstrukcijās,
• siltuma plūsmas blīvumi caur būvkonstrukcijām,
• solāra starojuma enerģijas plūsmas blīvumi,
• spiedienu starpības,
• u.c. raksturlielumi.

8. Ārējā meteostacija automātiskā režīmā veic lokālo meteoroloģisko apstākļu mērījumus.

9. Testēšanas laikā apkures/dzesēšanas sistēma (gaisa siltumsūknis) automātiski cenšas telpā uzturēt noteikto mikroklimatu. Tā kā ierobežotu jaudas resursu apstākļos to ne vienmēr varēs nodrošināt (piem., iespīdot saulei caur logu), tad tiek reģistrētas integrālās novirzes no uzdotā režīma.

10. Monitoringu paredzēts veikt 4 gadus, uzskatot pirmo gadu par pārejas periodu, kurā konstrukciju īpašības stabilizējas. Savāktie dati tiek regulāri apstrādāti, analizēti un publiskoti, kas arī veido projekta darbu galveno saturu.

11. Savā starpā un ar vērtībām, kas iegūtas izmantojot dažādus izstrādātos un aprobētos matemātiskos modeļus, tiek salīdzināti:

• termoklimatiskie apstākļi (temperatūra, mitrums, gaisa plūsmas ātrumi, solārā starojuma intensitāte un asimetrija u.c. raksturlielumi) dažādos testēšanas stendos,
• dienas, nedēļas, mēneša, sezonas un gada enerģijas patēriņš,
• gaisa siltumsūkņa darbības efektivitāte,
• ar būvkonstrukciju termisko inerci saistīto pārejas procesu loma,
• mitruma stāvokļa dinamika būvkonstrukcijās un tā ietekme uz temperatūras sadalījumu un siltuma plūsmu caur tām, t.i., ietekme uz būvkonstrukciju siltuma caurlaidību un siltuma tiltiem,
• pārejas procesi būvkonstrukcijās gada laikā pēc to izbūves un būvkonstrukciju novecošanās 3 turpmāko gadu periodā, kā arī sezonālās stāvokļa izmaiņas.

12. Pēc minētā 4 gadu perioda pētījumus iespējams turpināt, izvirzot jaunus mērķus un formulēt tiem atbilstošus, atšķirīgus uzdevumus (piem., nomainot dažus konstruktīvos risinājumus ar citiem, mainot apkures/dzesēšanas sistēmu, pievienojot solāros elementus, demontējot izvēlētus stendus un izpētot faktiskās materiālu un mikrobioloģiskas izmaiņas tajos utml.), jo stendu pamatstruktūru elementi un monitoringa sistēma ir izmantojami ilgtermiņā. Sadarbībā ar ieinteresētiem partneriem poligonā iespējama arī papildus stendu izbūve.

Šis projekts papildina LU VTPMML veiktos pētījumus, kas ERAF līdzfinansēta projekta "ES energoefektivitātes un optimāla telpu mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās modelēšanas metodi" (2011 – 2013) ietvaros saistīti ar būvkonstruktīvo risinājumu izstrādi, izmantojot matemātiskās modelēšanas pieeju. Šo izstrādņu ilgtermiņa pārbaude reālos Latvijas klimatiskajos apstākļos un jaunu priekšlikumu izstrāde pēc monitoringa datu izvērtēšanas nosaka šī praktiskā pētījuma nozīmību.

Lielākā daļa monitoringa realizācijai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma ir jau iegādāta 2012.g., realizējot ERAF līdzfinansētā Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centra projektu, kurā piedalās (LU Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija) VTPMML.

Šie faktori nosaka monitoringa projekta sinerģiju ar līdz šim realizētajiem un turpmāk plānotajiem pētījumiem būvju siltumfizikas jomā LU VTPMML.

Pašreiz ir izbūvēti 5 testēšanas stendi, kuru ārsienas ir veidotas no būtiski atšķirīgām konstrukcijām, bet vienādu aprēķināto siltuma caurlaidību (U≈0,16 W/m²K):

• frēzbaļķi ar siltinājuma slāni un baļķu imitācijas iekšējo apdari (LOG);
• finiera paneļi ar siltumizolācijas materiāla pildījumu un fibrolītu (PLY);
• keramiskie termobloki ar siltinājuma slāni ārpusē (CER);
• gāzbetona bloki ar siltinājuma slāni ārpusē (AER);
• eksperimentāli keramiski bloki ar siltumizolācijas granulu pildījumu to dobumos (EXP).

Visiem stendiem ir vienādas konstrukcijas ventilējama pagrīde un bēniņi (U=0,16 W/m²K), kā arī vienādi logi (U=0,7 W/m²K) un durvis (U=0,8 W/m²K). Tādējādi iespējamās energopatēriņa atšķirības, šajos stendos nodrošinot vienādus termiskā komforta apstākļus, var veidoties, atšķiroties vai mainoties:

• termiskajai inercei mainīgos āra apstākļos (temperatūra, mitrums, saules satrojums, vējš);
• būvkonstrukciju mitrumam;
• termiskajiem tiltiem salaidumu vietās;
• novecošanās procesam;
• hermetizācijai.

Pētījumu nākamajā etapā pašreiz izmantotos risinājumus varēs uzlabot, papildināt (piem., izmantojot fāzu maiņas materiālus) vai aizstāt ar citiem, kā arī izmēģināt citu atjaunojamo resursu (piem., saules paneļu) integrāciju efektīvai apkures/dzesēšanas nodrošināšanai mainīgos āra meteroloģiskajos apstākļos.

Testēšanas stendu ārskats


Testēšanas stendu izbūvē izmantotie vietējie būvmateriāli


Testēšanas stendu ar vienādu ārējo apdari, telpisko orientāciju un noēnojumu izvietojums (projekts)


Testēšanas stendu vertikālie šķērsgriezumi (projekts)


Testēšanas stendi dabā


Aprēķinātās būvkonstrukciju U vērtības

Monitoringa realizācijai nepieciešamais tehniskais aprīkojums, t.sk. meteoroloģiskā stacija, ir iegādāta un uzstādīta, LU VTPMML realizējot ERAF līdzfinansētā Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centra projektu. Arī mūsdienīga FLIR aparatūra infrasarkano staru termogrāfijai ar augstu izšķirtspēju, iekārta blīvējuma mērīšanai (Blower Door) un automatizēta sistēma būvkonstrukciju siltuma caurlaidības mērīšanai ir VTPMML rīcībā. Papildus tam laboratorijas apstākļos VTPMML tiek veikti arī standartizēti gatavo būvkonstrukciju siltuma caurlaidības testi termiskajā kamerā, kā arī noteikta materiālu siltuma vadītspēja karstās plates iekārtā. Standartizētai gaisa apmaiņas intensitātes noteikšanai tiek lietota esošā iezīmētās gāzes metodes iekārta (skat. arī www.modlab.lv).

Aprēķinu veikšanai nepieciešamos datorresursus nodrošina augstražīgs 60 procesoru datorklāsteris, kura ražība nemitīgi tiek paaugstināta. 2012.g. ERAF līdzfinansētā Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centra projekta ietvaros VTPMML ir iegādāts vēl otrs moderns datorklāsteris, kas darbojas izmantojot „mākoņu” skaitļošanas koncepciju. Tā datu uzkrāšanas ierīces tiek izmantotas monitoringa datu drošai glabāšanai un ātrdarbīgie procesori – datu statistiskajai apstrādei un daudzveidīgai analīzei. Izmantošanai pētījumos pieejami arī dažādi licencēti komerciālie modelēšanas programmlīdzekļi daudzprocesoru lietojumiem, t.sk., ANSYS un COMSOL, WUFI, kas nodrošina sarežģītu multifizikālu problēmu skaitliskas atrisināšanas iespējas. Monitoringa un siltuma plūsmu mērsistēmu vadību, datu apstrādi un vizualizāciju nodrošina atbilstoši pētījuma mērķim izstrādātie programmlīdzekļi.

Šī projekta pētniecisko grupu veido 4 zinātņu doktori (A. Jakovičs, S. Gendelis, J. Kļaviņš, S. Čertoks), kā arī vairāki doktoranti un maģistranti - I. Dimdiņa, J. Ratnieks, A. Ozoliņš). Jānorāda, ka darba grupā tādējādi optimāli apvienoti speciālisti gan būvniecības un būvmateriālu nozarē, gan fizikā un matemātikā ar pētījumu pieredzi gan būvizstrādājumu tehnoloģijās, gan būvju siltumfizikālo procesu eksperimentālā izpētē un matemātiskajā modelēšanā. Projekta darba grupā ir arī sertificēti energoauditori – S. Gendelis un I. Dimdiņa. A. Jakovičs un S. Gendelis pēc LR Ekonomikas ministrijas pasūtījuma 2010. - 2011.g. izstrādāja arī ēku energoefektivitātes aprēķina programmu atbilstoši Latvijas normatīvajo dokumentu (MK noteikumi Nr. 39 no 2009.g.) nosacījumiem, nodrošinot arī automātisku datu ievadu formā, kas nepieciešama sagatavojot pieteikumus ESF līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamo ēku siltināšanai.

Iegūto rezultātu vispusīgam izvērtējumam un praktiskai izmantošanai plānota sadarbība ar Tamperes tehniskās universitātes Būvinženierijas departamentu (Prof. J. Vinha) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fizikas katedru (Prof. U. Iļjins), Leibnica Hannoveres universitātes Elektrotehnoloģiju institūtu (Prof. B. Nacke), kā arī ar industriāliem partneriem Latvijā (SIA "Lode", AS "Latvijas finieris", SIA "Procesu analīzes un izpētes centrs" SIA "Mārupes logi", SIA "Rehau", SIA "Indutek", SIA "Dores", SIA "Paroc Latvija", SIA "Re&Re", SIA "Būvmateriālu sistēmas", SIA "Jāņrāmis" u.c.), ar kuriem noslēgti attiecīgi sadarbības līgumi.

Industriālie partneri:

• aktīvi iesaistās izstrādāto konstruktīvo risinājumu apspriešanā, uzlabošanā, kā arī projekta realizācijas gaitā piedāvās jaunus atšķirīgus konstruktīvos risinājumus, kas nodrošina labāku hermetizāciju, mazāku mitruma uzkrāšanās risku, samazina termiskos tiltus u.c.;
• sniedz pieejamo informāciju par viņu ražoto/izplatīto materiālu un būvizstrādājumu īpašībām, t.sk., ekspluatācijas apstākļos;
• piegādā kvalitatīvus materiālus un konstrukcijas izvēlēto konstruktīvo risinājumu praktiskai realizācijai;
• veic izvēlētu konstrukciju vai mezglu montāžu atbilstoši būvtehnoloģijām un labākajai būvpraksei, kā arī konsultē un kontrolē izpildījuma kvalitāti;
• regulāri saņem pārskata informāciju par projekta norisēm un par mērījumos iegūtajiem rezultātiem, kas sekmē to praktisku izmantošanu;
• saņem detalizētu informāciju par mērījumu rezultātiem, lai varētu pilnveidot savus izstrādājumus vai tehnoloģijas.

Projekta realizācijas galvenos saturiskos rezultātus nosaka monitoringā iegūto datu salīdzinošā analīze un izvērtējums kontekstā ar vērtībām, kas iegūtas izmantojot dažādus izstrādātos un aprobētos matemātiskos modeļus, t.sk., tiks analizēti:

• termoklimatiskie apstākļi (temperatūra, mitrums, gaisa plūsmas ātrumi, solārā starojuma intensitāte un asimetrija u.c. lielumi) dažādos testēšanas stendos un to atbilstība termiskā komforta nosacījumiem,
• dienas, nedēļas, mēneša, sezonas un gada enerģijas patēriņš,
• gaisa siltumsūkņa darbības efektivitāte,
• ar būvkonstrukciju termisko inerci saistīto pārejas procesu loma,
• mitruma stāvokļa dinamika būvkonstrukcijās un tā ietekme uz temperatūras sadalījumu un siltuma plūsmu caur tām, t.i., ietekme uz būvkonstrukciju siltuma caurlaidību un siltuma tiltiem,
• pārejas procesi būvkonstrukcijās gada laikā pēc to izbūves un būvkonstrukciju novecošanās 3 turpmāko gadu periodā, kā arī sezonālās stāvokļa izmaiņas.
• novirzes no termiskā komforta apstākļiem un to salīdzinājums stendos, kas izveidoti no dažādām būvkonstrukcijām,
• dažādie konstruktīvie risinājumi formulētā kompleksā kritērija (energoefektivitāte + minimālas novirzes no termiskā komforta) aspektā,
• dažādo risinājumu atšķirības, priekšrocības un trūkumi (t.sk. dažādos gada laikos un atšķirīgiem lietojumiem).

Tiks izstrādāti ieteikumi un rekomendācijas Eiropas Padomes Ēku Energoefektivitātes direktīvas (2010) ieviešanas un tajā noteiktās "gandrīz nulles patēriņa" ēku būvniecības Latvijas klimatiskajos apstākļos sākot ar 2020.g. kontekstā, kā arī priekšlikumi atbilstošo Latvijas normatīvo dokumentu (t.sk. LBN 002-01 un Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes) pilnveidošanai.

Rezultātu praktisko nozīmību nosaka arī to izmantošanas iespējas optimālu, energoefektīvu ēku no vietējām izejvielām plašākas būvniecības veicināšanai Latvijā.